Я хочу любить тебя, но не держать тебя,
Я хочу ценить тебя без рассуждений,
Я хочу присоединиться к тебе, но не вторгаться в тебя,
Я хочу просить, но не требовать,
Я хочу помогать, но не упрекать в неумении, -
Если мы оба будем хотеть этого, то мы можем встретиться.
Вирджиния Сатир
Wednesday, July 28, 2010
Thursday, February 4, 2010
Review of my Erasmus in Eindhoven, NL. Sorry, only in Latvian.
The Adventures of Latvian in the Philips City jeb latviete Nīderlandē
Pilna cerībām un nedaudz arī bailēm savās Erasmus gaitās devos 2009. gadā uz Eindhovenas Tehnoloģiju universitāti, Nīderlande.
Eindhovena ir 5. lielākā pilsēta Nīderlandē, kurā dzīvo aptuveni 200 tūkst. iedzīvotāju. Pēc Rīgas mērogiem pilsēta nav liela un diezgan moderna, jo tika būvēta ap Philips rūpnīcu 20. gadsimtā. Visā pasaulē pazīstama firma Philips aizsākās Eindhovenā ar savu pirmo lampu rūpnīcu. Arī universitāte tika veidota Philips zinātniskajām vajadzībām. Pateicoties universitātei, augstskolai, Philips Hi-tech kampusam un pārējai reģionālai tehnoloģiskai bagātībai pilsētā dzīvo daudz ārzemnieku un tā tiek pozicionēta kā Brainport jeb smadzeņu osta.
Lai piesaistītu talantīgus studentus un jaunus zinātniekus, maģistra un doktora līmeņu studijas Eindhovenas Tehnoloģiju universitātē (TU/e) notiek angliski. Tāpēc ārzemju studentiem ir iespēja studēt kopā ar vietējiem un tādējādi labāk iepazīt kultūru. Arī bakalaura līmeņa studijās, kuras notiek nīderlandiešu valodā, grāmatas tiek izmantotas angļu valodā. Nīderlandieši uzskata, ka viņu valsts ir tik maza (teritorijā, kas ir mazāka par Latviju, dzīvo 16 milj. cilvēku!), ka mācību grāmatu tulkošana ir nelietderīga. Tiesa, lielākā daļa nīderlandiešu diezgan labi runā angliski: palīdz valodu līdzība un arī tas, ka filmas televīzijā netiek tulkotas, bet tiek rādītas oriģinālvalodā ar subtitriem.
Pirmais, kas krita acīs, ierodoties universitātē – liels kampuss, kur var gandrīz vai apmaldīties. Tā teritorijā atradās visu fakultāšu ēkas, dienesta ēkas, nelielas kojas (vispār Eindhovenā koju nav, bet par to nedaudz vēlāk) un studentu sporta centrs, kas ir paradīze sportot gribošiem studentiem. Pirmkārt, tas ir ļoti lēti, studentiem ap 100 eiro gadā, un otrkārt, tu vari nodarboties ar ko vien un cik vēlies, sākot ar tenisu, basketbolu, aerobiku, peldēšanu un beidzot ar kapoeiru, alpīnismu, cīņas mākslām un jāšanas sportu. Ļoti daudz nīderlandiešu šo iespēju arī izmanto un vidēji sporto vairāk, nekā Latvijā. Šis ir arī labs veids kā satikt domubiedrus.
Manas fakultātes ēka bija jauna un labi aprīkota. Apmeklēju ne tikai lekcijas, bet arī izstrādāju pētniecības projektu, tāpēc bija iespēja padarboties laboratorijā ar mirkromēroga tehnoloģisko inovatīvo iekārtu, kuras izstrādē arī piedalījos. Maģistra līmeņa priekšmeti ir pārsvarā teorētiski, kaut arī teorija tiek cieši sasaistīta ar praksi. Katrs priekšmets beidzas ar eksāmenu vai projektu. TU/e ir tehnoloģiski labāk aprīkota nekā RTU (vismaz mana fakultāte), var just, ka tā saņem atbalstu no valsts un no ieinteresētām kompānijām, ar kurām sadarbība ir ļoti cieša. Spilgtākais piemērs, ar ko saskaros, bija jau bakalauros apgūstama specifiska projektēšanas un simulēšanas programma, ko RTU vispār neapgūst. Bija ātri vien jāmācās. Cilvēki ir atsaucīgi un pretimnākoši. Uzskatu, ka RTU lielākoties pasniedz augsta ranga pasniedzēji, tāpēc to ir grūti salīdzināt. Kursa konspekti (universitātes drukāti) un mācību grāmatas ir ļoti dārgi, tādas grāmatu sistēmas kā RTU nav. Students bez laptopa tur nav students. Mācību process ir cieši saistīts ar datora izmantošanu, tāpēc ja tev nav savs dators, tev to piedāvās iegādāties no universitātes ar atlaidi ar visām licencēm un 5 gadu garantiju (paredzētais studiju laiks). Šī ir vieta, kur tiešam ir daudz jāmācās. Atšķirīgas sistēmas, pieejas un valodas dēļ mācīties ir grūtāk nekā pie mums. Taču tas palīdz paskatīties no citas puses uz izglītības procesu un kvalitāti un iegūt motivācijas lādiņu. Atsevišķas grūtības man radīja tas, ka uz Erasmus braucu 3. kursa pavasara semestrī (no 4 gadiem), bet tur mācījos maģistra līmeņa priekšmetus, jo tie tiek pasniegti angļu valodā. Jūtu, ka viena priekšmeta apgūšanai man pietrūkst priekšzināšanu, ko mani kursa biedri apguva manas prombūtnes laikā. Atgriežoties Rīgā par laimi varēju robu aizpildīt.
Kā jau iepriekš minēju, Eindhovenā koju nav. Studenti dzīvo pārsvarā studentu mājās (student house). Tā ir māja, kas tiek izīrēta vairākiem studentiem, kur katram ir sava istaba un koplietojami virtuve, tualete un dušas. Tādu māju ietilpība var būt dažāda, parasti no 4 līdz pat 11 studentiem. Ārzemju studentiem istabas izmaksā vidēji 400 eiro mēnesī. Cenas uz pārtiku arī ir augstākas nekā Latvijā. Man par pārsteigumu lielākā daļa veikalu strādā līdz 18 (izņemot piektdienas vakaru, kad tie ir atvērti līdz 21) un svētdienās viss ir slēgts, izņemot restorānus. Drēbes un tehnika mēdz būt lētākas, bet Erasmus periodam tas nav pārāk aktuāli.
Transports ir ļoti dārgs. Pilsētā no šīm izmaksām var izvairīties, jo visi pārvietojas ar divriteņiem. Ja tev nav riteņa, tu esi gandrīz vai antisociāls, jo tas ir ātrākais, vides draudzīgākais un lētākais pārvietošanas veids, kas arī sniedz lielu pārvietošanas brīvību. Kā braukāt lietū un dažkārt arī sniegā tas jau cits jautājums. Lietotu riteni un slēdzi var iegādāties par aptuveni 80 – 100 eiro. Slēdzis jāpērk labs, jo riteņus zog daudz un bieži. Man pašai pēc mēneša nozaga divriteni, otrreiz kabeļa vietā nopirku biezu ķēdi. Braucot no un uz lidostu, ka arī ceļojot apkārt, jārēķinās, ka vilciens ir ļoti dārgs. Piemēram, pusotru stundu ilgs brauciens uz Amsterdamu maksā 18 eiro vienā virzienā.
Nīderlandē ir obligāta veselības un civiltiesiskās atbildības apdrošināšana. Es pirku Latvijas ceļojumu apdrošināšanu (speciāla studijām ārzemēs), taču iesaku iegādāties vietējo apdrošināšanu. Studentiem tā maksā 40 eiro mēnesī un to palīdz nokārtot universitāte pēc ierašanas. Tā ir dārgāka par Latvijā pirkto apdrošināšanu, bet tā sedz vairāk izmaksu, arī tās, kas Latvijas apdrošināšanā nav paredzētas.
Visā visumā stipendijas bija nedaudz par maz, ir jārēķinās ar paša līdzekļiem. Kaut vai tāpēc, ka sākumā tiek iztērēts ļoti daudz (īre plus ķīla, sīka iedzīve, grāmatas utt.) un līdz nākamai stipendijas daļas saņemšanas naudas var pietrūkt. Var gadīties arī neparedzēti izdevumi. Bet vispār Latvijas stipendiju līmenis ir viens no augstākajiem Eiropā. Mums ir jātērē daudz mazāk savu līdzekļu, lai kaut kur aizbrauktu. Paldies programmas koordinatoriem, par regulāru un operatīvu stipendijas ieskaitīšanu.
Kaut pilsēta ir neliela, izklaides iespējas studentiem ir labas. Bez Erasmus studentu ballītēm ir liels skaits bāru un klubu. Ceturtdiena tiek uzskatīta par studentu dienu. Parasti ceturtdienas vakars iesākas vienā no studentu bāriem universitātē, turpinās ar vakariņām ar draugiem un klubiem. Katrai fakultātei ir savs bārs, kas strādā katru ceturtdienu no 16 līdz 19 un kur var satikt citus studentus un iedzert lētu alu. Saimnieko tur paši studenti. Vēl Eindhovenā ir atsevišķa iela tikai ar dažāda tipa un izmēra bāriem un klubiem uz tās. Piektdienas un sestdienas vakaros tur ābolam nav kur nokrist. Parasti jaunieši pavada vakaru, pārejot no kluba uz klubu, dzerot alu un sarunājoties, kas man likās ļoti dīvaini. Tomēr tur arī dejo, kaut vai ārzemnieki.
Nīderlandes studentiem ir ļoti svarīgi iesaistīties studentu organizāciju darbībā. Darbadevēji un valsts to novērtē. Organizāciju valdes locekļi pat saņem naudu no valdības par ieguldāmo darbu. Bez galvenās fakultātes organizācijas (līdzīgi mūsējai pašpārvaldei) ir vēl vairākas. Piemēram, manā fakultātē, kas ir viena no mazākajām universitātē, ir 3 studentu organizācijas. Šīs organizācijas nodarbojas ar dažādu aktivitāšu rīkošanu. Ja tu esi Eiropas studentu organizāciju, tādu kā BEST vai AEGEE biedrs, tev ir visas iespējas satikt tur domubiedrus, jo tur ir abu organizāciju lokālas grupas. Pat ja neesi dzirdējis par tādām, iesaku painteresēties. Vari sazināties ar šiem jauniešiem (gan šeit, lai uzzinātu, kas tie tādi ir, gan tur), viņi vienmēr ir atvērti un izpalīdzīgi un palīdzēs tev sākumā satikt cilvēkus un adaptēties. It īpaši tas ir svarīgi, ja uz Erasmus brauc pavasara semestrī, jo janvārī intro pasākumi netiek rīkoti, kā tas tiek darīts augustā.
Lai arī Nīderlande ir par pāris grādiem siltāka nekā Latvija, tomēr līst tur biežāk un daudzveidīgāk. It īpaši tas nomāc rudenī. Pavasarī laiks ir skaistāks, uz ielām zied milzumdaudz narcises un var braukt un Keukenhofu priecāties par tulpju laukiem. Pavasarī un vasarā notiek dažādas svinības (karalienes diena, kad visi ģērbjas oranžajā), festivāli un atrakciju parki. Atsevišķi ir vērts pieminēt karnevālu, kas tiek svinēts Nīderlandes dienvidos februārī. Tās ir 3 dienas, bet praktiski izvēršas par nedēļu pirms Pelnu trešdienas (Ash Wednesday), kad sākās gavēnis. Cilvēki pārģērbjas dažādos, pat visnejēdzīgākajos tērpos un iziet ielās svinēt. Cilvēku liela skaita dēļ bāros iekšā neviens netiek, mūzika un dzērieni tiek iznesti uz ielām. Vislielākā svinēšana notiek Māstrihtā (Nīderlande) un Ķelnē (Vācija).
Kopumā esmu ar savu Erasmus periodu ļoti apmierināta. Man tas bija diezgan netipisks un neapstrīdami neaizmirstams. Bija gan daudz jāmācās, gan iepazinu daudz dažādu cilvēku, gan labi pavadīju laiku. Vienīgais, ka latviešu valodu nedaudz piemirsu. Kaut arī vienmēr ir savas grūtības un nedienas, taču tās noteikti tiek atlīdzinātas ar pieredzi, emocijām, jauniem draugiem no dažādām pasaules valstīm un vērtīgi pavadīto laiku. Un kā bijušais Erasmus students varu teikt, ka nav nozīmes, uz kurieni tu dodies, tas būs labākais pusgads tavā dzīvē! Jo tu esi jauns, aktīvs un atvērts piedzīvojumiem. Jo tas viss ir cilvēkos un atmosfērā.
P.S. Pirms manis neviens no mana studiju virziena uz šo universitāti nebija braucis un tas nebija paredzēts ar universitāšu vienošanos. Man bija jāsāk ar līguma paplašināšanu, kas aizņēma dažus mēnešus. Tāpēc ja tu gribi aizbraukt uz kādu konkrētu valsti vai universitāti, ar kuru vēl nav līgums vai līgumā nav tava fakultāte, nezaudē cerības, bet bruņojies ar pacietību, uzņēmību un pieliec nedaudz pūļu. Viss ir iespējams. Starptautisko un sabiedrisko attiecību departamenta darbinieki konsultēs tevi par šīm iespējām.
Pilna cerībām un nedaudz arī bailēm savās Erasmus gaitās devos 2009. gadā uz Eindhovenas Tehnoloģiju universitāti, Nīderlande.
Eindhovena ir 5. lielākā pilsēta Nīderlandē, kurā dzīvo aptuveni 200 tūkst. iedzīvotāju. Pēc Rīgas mērogiem pilsēta nav liela un diezgan moderna, jo tika būvēta ap Philips rūpnīcu 20. gadsimtā. Visā pasaulē pazīstama firma Philips aizsākās Eindhovenā ar savu pirmo lampu rūpnīcu. Arī universitāte tika veidota Philips zinātniskajām vajadzībām. Pateicoties universitātei, augstskolai, Philips Hi-tech kampusam un pārējai reģionālai tehnoloģiskai bagātībai pilsētā dzīvo daudz ārzemnieku un tā tiek pozicionēta kā Brainport jeb smadzeņu osta.
Lai piesaistītu talantīgus studentus un jaunus zinātniekus, maģistra un doktora līmeņu studijas Eindhovenas Tehnoloģiju universitātē (TU/e) notiek angliski. Tāpēc ārzemju studentiem ir iespēja studēt kopā ar vietējiem un tādējādi labāk iepazīt kultūru. Arī bakalaura līmeņa studijās, kuras notiek nīderlandiešu valodā, grāmatas tiek izmantotas angļu valodā. Nīderlandieši uzskata, ka viņu valsts ir tik maza (teritorijā, kas ir mazāka par Latviju, dzīvo 16 milj. cilvēku!), ka mācību grāmatu tulkošana ir nelietderīga. Tiesa, lielākā daļa nīderlandiešu diezgan labi runā angliski: palīdz valodu līdzība un arī tas, ka filmas televīzijā netiek tulkotas, bet tiek rādītas oriģinālvalodā ar subtitriem.
Pirmais, kas krita acīs, ierodoties universitātē – liels kampuss, kur var gandrīz vai apmaldīties. Tā teritorijā atradās visu fakultāšu ēkas, dienesta ēkas, nelielas kojas (vispār Eindhovenā koju nav, bet par to nedaudz vēlāk) un studentu sporta centrs, kas ir paradīze sportot gribošiem studentiem. Pirmkārt, tas ir ļoti lēti, studentiem ap 100 eiro gadā, un otrkārt, tu vari nodarboties ar ko vien un cik vēlies, sākot ar tenisu, basketbolu, aerobiku, peldēšanu un beidzot ar kapoeiru, alpīnismu, cīņas mākslām un jāšanas sportu. Ļoti daudz nīderlandiešu šo iespēju arī izmanto un vidēji sporto vairāk, nekā Latvijā. Šis ir arī labs veids kā satikt domubiedrus.
Manas fakultātes ēka bija jauna un labi aprīkota. Apmeklēju ne tikai lekcijas, bet arī izstrādāju pētniecības projektu, tāpēc bija iespēja padarboties laboratorijā ar mirkromēroga tehnoloģisko inovatīvo iekārtu, kuras izstrādē arī piedalījos. Maģistra līmeņa priekšmeti ir pārsvarā teorētiski, kaut arī teorija tiek cieši sasaistīta ar praksi. Katrs priekšmets beidzas ar eksāmenu vai projektu. TU/e ir tehnoloģiski labāk aprīkota nekā RTU (vismaz mana fakultāte), var just, ka tā saņem atbalstu no valsts un no ieinteresētām kompānijām, ar kurām sadarbība ir ļoti cieša. Spilgtākais piemērs, ar ko saskaros, bija jau bakalauros apgūstama specifiska projektēšanas un simulēšanas programma, ko RTU vispār neapgūst. Bija ātri vien jāmācās. Cilvēki ir atsaucīgi un pretimnākoši. Uzskatu, ka RTU lielākoties pasniedz augsta ranga pasniedzēji, tāpēc to ir grūti salīdzināt. Kursa konspekti (universitātes drukāti) un mācību grāmatas ir ļoti dārgi, tādas grāmatu sistēmas kā RTU nav. Students bez laptopa tur nav students. Mācību process ir cieši saistīts ar datora izmantošanu, tāpēc ja tev nav savs dators, tev to piedāvās iegādāties no universitātes ar atlaidi ar visām licencēm un 5 gadu garantiju (paredzētais studiju laiks). Šī ir vieta, kur tiešam ir daudz jāmācās. Atšķirīgas sistēmas, pieejas un valodas dēļ mācīties ir grūtāk nekā pie mums. Taču tas palīdz paskatīties no citas puses uz izglītības procesu un kvalitāti un iegūt motivācijas lādiņu. Atsevišķas grūtības man radīja tas, ka uz Erasmus braucu 3. kursa pavasara semestrī (no 4 gadiem), bet tur mācījos maģistra līmeņa priekšmetus, jo tie tiek pasniegti angļu valodā. Jūtu, ka viena priekšmeta apgūšanai man pietrūkst priekšzināšanu, ko mani kursa biedri apguva manas prombūtnes laikā. Atgriežoties Rīgā par laimi varēju robu aizpildīt.
Kā jau iepriekš minēju, Eindhovenā koju nav. Studenti dzīvo pārsvarā studentu mājās (student house). Tā ir māja, kas tiek izīrēta vairākiem studentiem, kur katram ir sava istaba un koplietojami virtuve, tualete un dušas. Tādu māju ietilpība var būt dažāda, parasti no 4 līdz pat 11 studentiem. Ārzemju studentiem istabas izmaksā vidēji 400 eiro mēnesī. Cenas uz pārtiku arī ir augstākas nekā Latvijā. Man par pārsteigumu lielākā daļa veikalu strādā līdz 18 (izņemot piektdienas vakaru, kad tie ir atvērti līdz 21) un svētdienās viss ir slēgts, izņemot restorānus. Drēbes un tehnika mēdz būt lētākas, bet Erasmus periodam tas nav pārāk aktuāli.
Transports ir ļoti dārgs. Pilsētā no šīm izmaksām var izvairīties, jo visi pārvietojas ar divriteņiem. Ja tev nav riteņa, tu esi gandrīz vai antisociāls, jo tas ir ātrākais, vides draudzīgākais un lētākais pārvietošanas veids, kas arī sniedz lielu pārvietošanas brīvību. Kā braukāt lietū un dažkārt arī sniegā tas jau cits jautājums. Lietotu riteni un slēdzi var iegādāties par aptuveni 80 – 100 eiro. Slēdzis jāpērk labs, jo riteņus zog daudz un bieži. Man pašai pēc mēneša nozaga divriteni, otrreiz kabeļa vietā nopirku biezu ķēdi. Braucot no un uz lidostu, ka arī ceļojot apkārt, jārēķinās, ka vilciens ir ļoti dārgs. Piemēram, pusotru stundu ilgs brauciens uz Amsterdamu maksā 18 eiro vienā virzienā.
Nīderlandē ir obligāta veselības un civiltiesiskās atbildības apdrošināšana. Es pirku Latvijas ceļojumu apdrošināšanu (speciāla studijām ārzemēs), taču iesaku iegādāties vietējo apdrošināšanu. Studentiem tā maksā 40 eiro mēnesī un to palīdz nokārtot universitāte pēc ierašanas. Tā ir dārgāka par Latvijā pirkto apdrošināšanu, bet tā sedz vairāk izmaksu, arī tās, kas Latvijas apdrošināšanā nav paredzētas.
Visā visumā stipendijas bija nedaudz par maz, ir jārēķinās ar paša līdzekļiem. Kaut vai tāpēc, ka sākumā tiek iztērēts ļoti daudz (īre plus ķīla, sīka iedzīve, grāmatas utt.) un līdz nākamai stipendijas daļas saņemšanas naudas var pietrūkt. Var gadīties arī neparedzēti izdevumi. Bet vispār Latvijas stipendiju līmenis ir viens no augstākajiem Eiropā. Mums ir jātērē daudz mazāk savu līdzekļu, lai kaut kur aizbrauktu. Paldies programmas koordinatoriem, par regulāru un operatīvu stipendijas ieskaitīšanu.
Kaut pilsēta ir neliela, izklaides iespējas studentiem ir labas. Bez Erasmus studentu ballītēm ir liels skaits bāru un klubu. Ceturtdiena tiek uzskatīta par studentu dienu. Parasti ceturtdienas vakars iesākas vienā no studentu bāriem universitātē, turpinās ar vakariņām ar draugiem un klubiem. Katrai fakultātei ir savs bārs, kas strādā katru ceturtdienu no 16 līdz 19 un kur var satikt citus studentus un iedzert lētu alu. Saimnieko tur paši studenti. Vēl Eindhovenā ir atsevišķa iela tikai ar dažāda tipa un izmēra bāriem un klubiem uz tās. Piektdienas un sestdienas vakaros tur ābolam nav kur nokrist. Parasti jaunieši pavada vakaru, pārejot no kluba uz klubu, dzerot alu un sarunājoties, kas man likās ļoti dīvaini. Tomēr tur arī dejo, kaut vai ārzemnieki.
Nīderlandes studentiem ir ļoti svarīgi iesaistīties studentu organizāciju darbībā. Darbadevēji un valsts to novērtē. Organizāciju valdes locekļi pat saņem naudu no valdības par ieguldāmo darbu. Bez galvenās fakultātes organizācijas (līdzīgi mūsējai pašpārvaldei) ir vēl vairākas. Piemēram, manā fakultātē, kas ir viena no mazākajām universitātē, ir 3 studentu organizācijas. Šīs organizācijas nodarbojas ar dažādu aktivitāšu rīkošanu. Ja tu esi Eiropas studentu organizāciju, tādu kā BEST vai AEGEE biedrs, tev ir visas iespējas satikt tur domubiedrus, jo tur ir abu organizāciju lokālas grupas. Pat ja neesi dzirdējis par tādām, iesaku painteresēties. Vari sazināties ar šiem jauniešiem (gan šeit, lai uzzinātu, kas tie tādi ir, gan tur), viņi vienmēr ir atvērti un izpalīdzīgi un palīdzēs tev sākumā satikt cilvēkus un adaptēties. It īpaši tas ir svarīgi, ja uz Erasmus brauc pavasara semestrī, jo janvārī intro pasākumi netiek rīkoti, kā tas tiek darīts augustā.
Lai arī Nīderlande ir par pāris grādiem siltāka nekā Latvija, tomēr līst tur biežāk un daudzveidīgāk. It īpaši tas nomāc rudenī. Pavasarī laiks ir skaistāks, uz ielām zied milzumdaudz narcises un var braukt un Keukenhofu priecāties par tulpju laukiem. Pavasarī un vasarā notiek dažādas svinības (karalienes diena, kad visi ģērbjas oranžajā), festivāli un atrakciju parki. Atsevišķi ir vērts pieminēt karnevālu, kas tiek svinēts Nīderlandes dienvidos februārī. Tās ir 3 dienas, bet praktiski izvēršas par nedēļu pirms Pelnu trešdienas (Ash Wednesday), kad sākās gavēnis. Cilvēki pārģērbjas dažādos, pat visnejēdzīgākajos tērpos un iziet ielās svinēt. Cilvēku liela skaita dēļ bāros iekšā neviens netiek, mūzika un dzērieni tiek iznesti uz ielām. Vislielākā svinēšana notiek Māstrihtā (Nīderlande) un Ķelnē (Vācija).
Kopumā esmu ar savu Erasmus periodu ļoti apmierināta. Man tas bija diezgan netipisks un neapstrīdami neaizmirstams. Bija gan daudz jāmācās, gan iepazinu daudz dažādu cilvēku, gan labi pavadīju laiku. Vienīgais, ka latviešu valodu nedaudz piemirsu. Kaut arī vienmēr ir savas grūtības un nedienas, taču tās noteikti tiek atlīdzinātas ar pieredzi, emocijām, jauniem draugiem no dažādām pasaules valstīm un vērtīgi pavadīto laiku. Un kā bijušais Erasmus students varu teikt, ka nav nozīmes, uz kurieni tu dodies, tas būs labākais pusgads tavā dzīvē! Jo tu esi jauns, aktīvs un atvērts piedzīvojumiem. Jo tas viss ir cilvēkos un atmosfērā.
P.S. Pirms manis neviens no mana studiju virziena uz šo universitāti nebija braucis un tas nebija paredzēts ar universitāšu vienošanos. Man bija jāsāk ar līguma paplašināšanu, kas aizņēma dažus mēnešus. Tāpēc ja tu gribi aizbraukt uz kādu konkrētu valsti vai universitāti, ar kuru vēl nav līgums vai līgumā nav tava fakultāte, nezaudē cerības, bet bruņojies ar pacietību, uzņēmību un pieliec nedaudz pūļu. Viss ir iespējams. Starptautisko un sabiedrisko attiecību departamenta darbinieki konsultēs tevi par šīm iespējām.
Thursday, November 19, 2009
Dienas gaišākā doma
Mēs satiekam savu likteni uz ceļa, kuru izvēlamies, lai no tā aizbēgtu.
Me meet our destiny on the way we choose to escape it.
Me meet our destiny on the way we choose to escape it.
Tuesday, October 13, 2009
Dienas gaišākā doma
Mīlestība ir vislabākā kosmētika, bet kosmētiku nopirkt ir vieglāk. /Īvs Sen-Lorāns./
Love is the best cosmetics but it is much easier to buy cosmetics. /Yves Saint-Laurent./
Love is the best cosmetics but it is much easier to buy cosmetics. /Yves Saint-Laurent./
Thursday, October 1, 2009
Dienas gaišākā doma
Gadā ir tikai divas dienas, kurās mēs neko nevaram iesākt. Viena ir vakardiena un otra – rītdiena. Tādējādi šodien ir īstā diena, lai mīlētu, ticētu, darītu un – galvenokārt – dzīvotu!
There are only two days in a year when we cannot do anthing - yesterday and tomorrow. So today is the right day to love, believe, do and - the most important - to live!
There are only two days in a year when we cannot do anthing - yesterday and tomorrow. So today is the right day to love, believe, do and - the most important - to live!
Saturday, July 11, 2009
V. Protasov, "Organon"
о б ъ я в л е н и е 1
требуется а н г е л на полставки:
любить
не сходя с ума
творить добро
с оглядкой
падать
на заранее подстеленную
соломку
о б ъ я в л е н и е 2
меняю:
одиночество
в хорошем состоянии
с ошейником красивым
мёртвой хваткой –
на первую бродячую дворнягу
с бездомной нежностью
в растерянных глазах
о ш и б к и
ну ошибся
подумаешь беда!
людям свойственно ошибаться
говорю беспечно
сейчас начну исправлять ошибки
после завтрака и начну…
или завтра…
или –
никогда…
вы только взгляните – сколько их
всё равно всей жизни не хватит
чтобы исправить эти вздорные
эти нелепые
эти дурацкие ошибки
– горбатого могила исправит –
говорите раскачивая указательный палец
перед самым носом
я виновато соглашаюсь
и ухожу прочь
делать новые
непоправимые
ошибки
о б ъ я в л е н и е 3
сниму земной шар
для временного проживания
можно и без особых удобств:
вулканы
землетрясения
лесные пожары…
но убедительная просьба:
без друзей и любимых
не предлагать
требуется а н г е л на полставки:
любить
не сходя с ума
творить добро
с оглядкой
падать
на заранее подстеленную
соломку
о б ъ я в л е н и е 2
меняю:
одиночество
в хорошем состоянии
с ошейником красивым
мёртвой хваткой –
на первую бродячую дворнягу
с бездомной нежностью
в растерянных глазах
о ш и б к и
ну ошибся
подумаешь беда!
людям свойственно ошибаться
говорю беспечно
сейчас начну исправлять ошибки
после завтрака и начну…
или завтра…
или –
никогда…
вы только взгляните – сколько их
всё равно всей жизни не хватит
чтобы исправить эти вздорные
эти нелепые
эти дурацкие ошибки
– горбатого могила исправит –
говорите раскачивая указательный палец
перед самым носом
я виновато соглашаюсь
и ухожу прочь
делать новые
непоправимые
ошибки
о б ъ я в л е н и е 3
сниму земной шар
для временного проживания
можно и без особых удобств:
вулканы
землетрясения
лесные пожары…
но убедительная просьба:
без друзей и любимых
не предлагать
Thursday, June 25, 2009
One of my favorite poems
Владимир Маяковский
ПОСЛУШАЙТЕ!
Послушайте!
Ведь, если звезды зажигают -
значит - это кому-нибудь нужно?
Значит - кто-то хочет, чтобы они были?
Значит - кто-то называет эти плевочки
жемчужиной?
И, надрываясь
в метелях полуденной пыли,
врывается к богу,
боится, что опоздал,
плачет,
целует ему жилистую руку,
просит -
чтоб обязательно была звезда! -
клянется -
не перенесет эту беззвездную муку!
А после
ходит тревожный,
но спокойный наружно.
Говорит кому-то:
"Ведь теперь тебе ничего?
Не страшно?
Да?!"
Послушайте!
Ведь, если звезды
зажигают -
значит - это кому-нибудь нужно?
Значит - это необходимо,
чтобы каждый вечер
над крышами
загоралась хоть одна звезда?!
ПОСЛУШАЙТЕ!
Послушайте!
Ведь, если звезды зажигают -
значит - это кому-нибудь нужно?
Значит - кто-то хочет, чтобы они были?
Значит - кто-то называет эти плевочки
жемчужиной?
И, надрываясь
в метелях полуденной пыли,
врывается к богу,
боится, что опоздал,
плачет,
целует ему жилистую руку,
просит -
чтоб обязательно была звезда! -
клянется -
не перенесет эту беззвездную муку!
А после
ходит тревожный,
но спокойный наружно.
Говорит кому-то:
"Ведь теперь тебе ничего?
Не страшно?
Да?!"
Послушайте!
Ведь, если звезды
зажигают -
значит - это кому-нибудь нужно?
Значит - это необходимо,
чтобы каждый вечер
над крышами
загоралась хоть одна звезда?!
Subscribe to:
Posts (Atom)
